vakarā satikos ar Rolandu pie tā paša Bonaparta tiltiņa, maldījāmies kopā, iepazināmies ar mazliet slavenu ielu mākslinieku, mājās jeb skvotā sagaidīja ballīte. ņemot vērā, ka ēkai ir septiņi stāvi un aptuveni 30 pastāvīgu iemītnieku, pieskaitot gandrīz simts apmeklētāju, nav grūti iztēloties, ka bija grandiozi. pagalms kļuva par krāsainu ļaužu jūru, lielajā kino telpā spēlēja dažādas, grūti aprakstāmas grupas. gaiteņu labirintos viegli bija atmaskot, kurš šeit ir pirmo reizi, jo pārvietošanās pa māju nebija vis tik vienkārša, bija jāzina pareizie ceļi, pati sākumā arī mēdzu apjukt. mākslas istabā šķīda krāsas, ķēķī dzima jaunas idejas, riteņu darbnīcā norisinājās neizskaidrojamas aktivitātes un profesionāli uzbūvētais bāriņš sapelnīja mazliet naudas iedzīvei.