28. septembrī uzlīdu uz jumtiņa pastkartītes sarakstīt. laiskās dienas ļāva atgūt elpu kreativitātei, kas bija nonīkusi pēdējo gadu laikā. tāds bērnišķīgs prieks. tikai steidzīgie nokavē, kā teiktu Rolands, kurš tobrīd, man liekas, jau bija aizdevies tālākos ceļojumos. man nekur doties tiešām vēl negribējās.