10. oktobris pie Chambéry jeb pusceļš jau pieveikts. pie Lionas robežas briesmīgā lietū sastapu biedru ceļam, amerikāņu kinematogrāfu Norisu, ar kuru bijām pārsteigti par savu veiksmi un straujo laikapstākļu maiņu.
pirms tam bija pavisam smieklīgi, kad kādu laiku biju stāvējusi ar savu muļķīgo zīmi "Milan", piestāja melnīgsnēja paskata vīrietis, amizanti mazā mašīnītē un piedāvāja aizvest līdz vilcienam, jo cerību bija maz. vedot atpakaļ pilsētā, viņš stādījās priekšā kā Vulkāns un piedāvāja uzpīpēt hašu, bet, par laimi, ieraudzīju Norisu un palūdzu izmest pie viņa. drīz vien mūs savāca pāris draudzīgu studentu un tālāk jau viss ritēja kā smērēts.
pirms tam bija pavisam smieklīgi, kad kādu laiku biju stāvējusi ar savu muļķīgo zīmi "Milan", piestāja melnīgsnēja paskata vīrietis, amizanti mazā mašīnītē un piedāvāja aizvest līdz vilcienam, jo cerību bija maz. vedot atpakaļ pilsētā, viņš stādījās priekšā kā Vulkāns un piedāvāja uzpīpēt hašu, bet, par laimi, ieraudzīju Norisu un palūdzu izmest pie viņa. drīz vien mūs savāca pāris draudzīgu studentu un tālāk jau viss ritēja kā smērēts.
| ← previous | 679. from 4649 | next → |

