iekārtojām bēniņos buduāru. nevar saredzēt, bet Rolands bija slavens ar savu pārnēsājamo virtuvi tējas, putru utt. vārīšanai. bijām tik netīri un putekļaini, ka, pasēdējuši ar visiem pārējiem lejā, nolēmām, ka jādodas uz netālo ezeru peldēties. ūdens kā piens, mēness iespējams bija pilns, lēja savu ceļu pretī un starp mums, kā spokainas ēnas, laidelējās ikvakara Francijas aktīvie sikspārņi. Edmunds [?] uzlīda paugurā un dziedāja ko operisku, Rolands savā nodabā locījās un staipījās. mazliet sirreāla nakts.