Sī ir mana Murce.
Patversmes dzīvnieciņš. Janvārī pārvācās uz manām mājām. Uz to brīdi - pēdējais kaķu dzimtas pārstāvis, kas tur bij palicis.
Teica - esot pieklīdusi juvelieru veikalā. Piena bode - turpat blakus, bet šī - pie zeltlietām... Dāmīte

Prātīgāku, tīrīgāku, kārtīgāku radījumu neesmu redzējis. Nekādas kaķu gudrības nebij jāmāca.

Tomēr, Murcei piemīt arī pamatīga joku plēsējas daba. Vai diena būtu jāpavada pie datora, lai aprakstītu viņas ēverģēlības

Piemēram - Murcei patīk palīst zem mātes tamborētās grīdsedziņas, izbāšot laukā tik degungalu, un tādā paskatā staigāt apkārt pa istabu, tēlojot "bruņurupuci".
Tīk arī pastaigāties pa pēc iespējas augstākiem objektiem - skapjaugšām u.tml. Gadījumam, ja netiek augšā saviem spēkiem, viņai ir izdomāts īpašs paņēmiens: ar ieskrējienu uzrāpties augšā pa saimnieka muguru, kurš nostājies piemērotam objektam tuvumā. Tāpat viņai patīk rītā, kad, dodoties uz darbu, noliecos, lai sasietu sņores, uzlekt uz muguras un nekāpt nost. Mīl arī tāpat pagulēt uz pleca, kamēr sēdu pie datora.

Pēdējā laikā gan Murces nagi sāk nedaudz apžēloties par manu muguru - vai nu tādēļ, ka džempera, kur ērti ieķerties, tur vairs nav, vai tādēļ, ka pēc sterilizācijas šī pieņēmusies svarā, vai arī vienkārši tādēļ, siltā laikā jau var iziet pagalmā paķestīt maijvaboles, vai pakāpelēt un paasināt nagus pret kādiem floras paraugiem.