Bijušās Astes un Ūsas iemītnieces Šeilas stāsts:
"Jaunajās mājās esmu iedzīvojusies labi. Vairāk jūtos kā mammas bērniņš, ne vienkārši kaķis. Tētis iedeva man vārdiņu, tagad esmu Šeila. Bet mamma mani sauc arī par Tīģeri. Pie jaunajām mājām pieradu ātri, pagājuši tikai nepilni 2 mēneši, bet man viņi paiet ātri. Katru dienu eju vairākas reizes ārā kopā ar savu mammu, daudz skrienu un dauzos. Ļoti patīk visos stūros ielīst un apskatīt jauno pasauli. Esmu ļoti paklausīga un par to saņemu kādus kārumus. Protams, vissiltākā vieta mājās ir lielajā gultā, kur mani bužina un samīļo tā, ka visai dienai pietiek. Nesen uzsniga sniedziņš, ārā tad eju tikai uz 10 min un skrienu atpakaļ, auksti taču! Ļoti patīk vērot visu caur logiem, spēlēties ar savām mantiņām un gaidīt nākošo rītu, kad iešu atkal ārā. Paldies, ka parūpējāties par mani, "Astes un Ūsas", kamēr man nebija īstu māju. Tagad varu droši teikt - es esmu mājās, kur mani mīl un rūpējas. Man te patīk!"