Atis Priedītis

1 video • Oct 11 2019 14:05

Par to domāju veselus 12 gadus un beidzot esmu to sapratis. Vārdiski aizliegums tika formulēts šādi - "Šī dziesma neatbilst Siguldas 800.gades jubilejas svētku koncepcijai". Nu ja neatbilst, tad lai neatbilst un mēs šo dziesmu Siguldas svētku koncertos tā arī neizpildījām. Kā svētku kulminācija bija paredzēta par lielu naudu nopirkta un uzvesta Mārtiņa Brauna opera "Satezeles zelt...MorePar to domāju veselus 12 gadus un beidzot esmu to sapratis. Vārdiski aizliegums tika formulēts šādi - "Šī dziesma neatbilst Siguldas 800.gades jubilejas svētku koncepcijai". Nu ja neatbilst, tad lai neatbilst un mēs šo dziesmu Siguldas svētku koncertos tā arī neizpildījām.


Kā svētku kulminācija bija paredzēta par lielu naudu nopirkta un uzvesta Mārtiņa Brauna opera "Satezeles zelts". Šis notikums tika pasniegts kā izcila kultūras vērtība ar mūžības pieskaņu. Diemžēl, šobrīd internetā par šo izcilo notikumu nav atrodams gandrīz nekas. Tāpēc esmu spiest ņemt informāciju no savas atmiņu krātuves.

Pirmais, kas mani pārsteidza vērojot šīs operas uzveduma video ierakstu bija skumīgās dziedātāju sejas. Operas finālā viņi visi izskatījās kā atnākuši uz kapsētu. Un tad es uzmanīgi ieklausījos operas tekstā. No galvas neatceros bet finālā skanēja apmēram šādi vārdi: Mēs vairs nebūsim, bet akmeņi pilsdrupas paliks. Skaidrs, ka šāda prognoze optimismu neizraisa.

Savukārt dziesmā "Siguldai" ir šāda rindiņa - "Kāpnes uz debesīm, mīļas plaukstas lietus kad līst". Tātad pilnīgi pretēja doma Siguldas svētku koncepcijai.

Domājot plašākā mērogā izrādās, ka Latvijā kopumā pret tautu tiek īstenota šī politika - Mēs vairs nebūsim, bet akmeņi un pilsdrupas paliks. Acīmredzot, tieši tāpēc arī mana dziesma "Siguldai" tika aizliegta, jo pauž pretēju viedokli. Un tiešām, tikai pēc 12 gadiem es pēkšņi to sapratu.

• 
  Par to domāju veselu…

  2