Es zinu daudziem bail
Un daudziem sāp mans rajons
Pa Maskavas ielas bruģi ejot
Auksti top

Ir grūti svešiem saprast
Kas gan šajās ielās
Var vispār kādam
Tuvs un mājīgs kādreiz kļūt

Par daudz šeit pagātnes
Un patiesības rūgtas,
Un piecpadsmitais trolejbuss
Jau leģendārs.

Pie baznīcas sēž bērni
Akmeņus, kas mētā
Un pieturā starp suņiem
Veči alu lok

Piedz.

Tā daļa Rīgas
Tā daļa manas Rīgas
Sarežģītas, līdz galam nepazītas
Tā daļa Rīgas
Tā daļa manas Rīgas
Sarežģītas..

Mēs akli vienmēr redzot tikai gružus apkārt
Starp gružiem atmirdz pilsēta, kas vienmēr aug
Atpogājiet acis vaļā paskatīties
Šeit sen jau nav kā desmit gadus atpakaļ

Augt un attīstīties
Citā gaismā parādīties
Vienmēr pārmainīties
Jaunām domām piepildītie

Augt un attīstīties
Citā gaismā parādīties
Pārmainīties
Jaunām domām piepildīties..

Nē, nē man nevajag citā Rigā
Esmu šeit pat savā sabiedrībā
Nē, nē es nelūdzu citu Rīgu
Daļa šīs Rīgas jau daļa no manis

Gar Daugavas krastu ejot, kliedzot sirds nāk vaļā
Tāpat kad baznīcā, tik viegli allaž top
Mēs akli vienmēr redzot tikai gružus apkārt
Aizmirstot, ka pilsēta mums vienmēr vēl top