mēs varbūt ikdienā tik skrienam un skrienam..laiks iet..un nejūtam cik ātri paiet tas laiks..bet kur paliek laimes sajūta? Jā! Par to mēs aizmirstam..aizmirstam vai arī nav blakus kāds, kurš spēj dod šo sajūtu..
Pienāk brīži,kad šķiet ir kas apstājies... un neticam nekam.. negaidām neko..Līdz pienāk brīdis,kā dāvana,kā brīnums kurš uzplaucis nemanot..negaidot..šķiet ka tas brīnums ir tik pazīstams un tuvs..kaut ar tā nav..cits šos mirkļus nespēj novērtēt,bet citam,pat mazākais sīkums šķiet,kas tāds...par ko visu dzīvi ir sapņots..cerēts..un domāts..
Paldies..