Plūdons Vilis (arī Vilis Plūdonis; līdz 1922 īstajā vārdā Vilis Lejnieks; 1874–1940) – dzejnieks, skolotājs, tulkotājs. Izkopis balādes un poēmas žanru, dzejas formas un stila meistars, bērnu literatūras popularizētājs un izdevējs. Sarakstījis poēmas Atraitnes dēls (1901), Uz saulaino tāli (1912), dzejojumu Rekviēms (1899), balāžu krājumu Dzīves simfonijas (1913), dzejoļu krājumus Via dolorosa (191No nakts līdz rītam (1921), 111 lirisku dziesmu ( Izdoti Raksti1 –3, 1974–78. ). Gandrīz 40 gadus strādājis par skolotāju gan lauku, gan Rīgas skolās; skolu vajadzībām sakārtojis hrestomātiju Latvju rakstnieki (1907–12), izdevis Deklamācija jeb daiļlasīšana (1905), Pirmais vadonis praktiski teorētiskā latvju valodas mācībā (1910).