Gruzīnu režisors un scenārists Georgijs Danelija, kuru savulaik esam iepazinuši caur tādām filmām kā Afoņa, Mimino, Rudens maratons u.c., ir sarakstījis arī vairākas grāmatas, no kurām viena – pati pirmā – Pasažieris bez biļetes tikko izdota latviešu valodā. Grāmata ir autobiogrāfisku stāstu mozaīka, jeb kā pats autors to dēvē – īsmetrāžas stāsti par piedzīvoto savā profesijā un ceļā uz to. Kopā tie veido radošā cilvēka dzīves ainavu pagājušā gadsimta sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados. Georgija Danelijas literārie un kino varoņi cilvēciskā valodā runā pāri politisko iekārtu lozungiem.
Darbs noteikti būs interesants tiem, kuri mīl kino kā mākslu un radoši darbojušies aprakstītajā laikā, savukārt, gados jaunāki lasītāji, te izlasīs to, kā dzīvoja ambiciozi un aizrautīgi cilvēki laikā, kad par savas idejām vajadzēja burtiski cīnīties ar milzu izdomu un fantāziju.
Danelijas grāmatu caurstrāvo gaišs un labestīgs humors, un to darba latviskotājs Gundars Āboliņš, kuru raksturo spēja uztvert autora izteiksmes smalkākās nianses (Oblomovs, Ceļvedis orķestra pasaulē un tās pažobelēs), saglabājis arī šajā tulkojumā. To apstiprina arī pirmie grāmatas lasītāji.
Kinorežisors Jānis Streičs: “Georgijs Danelija, vai Gija, kā mēs viņu uzrunājām, no ūsu galiņiem līdz papēžiem bija gruzīns un joprojām tāds dzīvo savās nemirstīgajās filmās. Kā rāmis izceļ gleznu, tā viņa nacionālo savdabību ierāmēja dzīve Maskavā, kur katra Danelijas filma izskanēja kā dzīves vērojumiem bagāts, aizraujošs, humora un labestības pārpilns gruzīņu tosts, ko režisors uzsauca pasaulei. Tāda ir arī šī grāmata.”
Savukārt operators Miks Zvirbulis par grāmatu sakā tā: “Nevaru piekrist Georgija Danelijas apgalvojumam, ka daudzas viņa filmas ir gadījuma vai nejaušības rezultātā tapušas. Tās visas izsauc pozitīvas emocijas, tām piemīt īpašs magnētisks kopnoskaņojums – gan labestīgs, gan smieklīgs un reizēm ļoti smeldzīgs. Arī grāmata ir filmu turpinājums autora bezgalīgi simpātiskajam gruzīniskajam akcentam apkārtējo notikumu, piedzīvojumu un cilvēku vērtējumā”.
Darbs noteikti būs interesants tiem, kuri mīl kino kā mākslu un radoši darbojušies aprakstītajā laikā, savukārt, gados jaunāki lasītāji, te izlasīs to, kā dzīvoja ambiciozi un aizrautīgi cilvēki laikā, kad par savas idejām vajadzēja burtiski cīnīties ar milzu izdomu un fantāziju.
Danelijas grāmatu caurstrāvo gaišs un labestīgs humors, un to darba latviskotājs Gundars Āboliņš, kuru raksturo spēja uztvert autora izteiksmes smalkākās nianses (Oblomovs, Ceļvedis orķestra pasaulē un tās pažobelēs), saglabājis arī šajā tulkojumā. To apstiprina arī pirmie grāmatas lasītāji.
Kinorežisors Jānis Streičs: “Georgijs Danelija, vai Gija, kā mēs viņu uzrunājām, no ūsu galiņiem līdz papēžiem bija gruzīns un joprojām tāds dzīvo savās nemirstīgajās filmās. Kā rāmis izceļ gleznu, tā viņa nacionālo savdabību ierāmēja dzīve Maskavā, kur katra Danelijas filma izskanēja kā dzīves vērojumiem bagāts, aizraujošs, humora un labestības pārpilns gruzīņu tosts, ko režisors uzsauca pasaulei. Tāda ir arī šī grāmata.”
Savukārt operators Miks Zvirbulis par grāmatu sakā tā: “Nevaru piekrist Georgija Danelijas apgalvojumam, ka daudzas viņa filmas ir gadījuma vai nejaušības rezultātā tapušas. Tās visas izsauc pozitīvas emocijas, tām piemīt īpašs magnētisks kopnoskaņojums – gan labestīgs, gan smieklīgs un reizēm ļoti smeldzīgs. Arī grāmata ir filmu turpinājums autora bezgalīgi simpātiskajam gruzīniskajam akcentam apkārtējo notikumu, piedzīvojumu un cilvēku vērtējumā”.
| ← previous | 431. from 7332 | next → |
