Anna Velēda Žīgure uz vēsturiskā fona dokumentālos stāstos ļauj runāt bēgļiem no Latvijas 1944./45. gadā – gan par dzīvi svešās zemēs bēgļu nometnēs, gan par izceļošanu uz visām pasaules malām un "pasaules latvieša" veidošanos.

Tā ir mozaīka, trimdas latviešu kolektīvā autobiogrāfija, kas atklāj ne tikai lielos notikumus un sabiedrisko dzīvi, bet arī cilvēku pārdzīvojumus un izjūtas. Kolektīva psihogramma