Īkstis. Stāsts par Īksti ir ļoooooti sens: kad viņu atnesa uz mūsmājām, viņš bija īkšķa lielumā, tamdēļ vārdu nebij ilgi jādomā. Un pirmās divas dienas viņš nodzīvoja pa rokām ..... kamēr

sarūpējām viņam mājiņu.Kādi gadi desmit ir pagājuši no tā laika..... Joprojām ļoti labprāt uztver ņemšanu rokās un mīļošanu.