Senais igauņu upurozols kopš 19-tā gadsimta beigām kalpo pareizticīgajiem par dievmātes paradisanas vietu un ir iekauts ar sētu. Ozols bēdīgā stāvoklī, jo ticīgajiem bija vēlēšanās plēst nost mizu un kā svētuma gabaliņu to stiept uz mājām.