Sensenos laikos zaļajā Eranas salā dzīvoja daiļā īru princese un kāds viltīgs druīds, kurš cīnījās par daiļavas sirdi. Simtiem reižu jauneklis krita ceļos princeses priekšā, bet tik pat reižu princese viņu atraidīja. Kad viņš zaudēja cerības iekarot princeses sirdi, druīds dusmās pārvērta meiteni par milzīgu suni. Bet princesei bija aukle, kura pēdējā mirklī paspēja piebilst, ka princese atkal pārtaps par cilvēku vien tad, kad būs dzemdējusi bērnu – kad būs dzemdējusi kucēnu. Un tā, princese laida pasaulē divus kucēnus- puisīti, kuru nosauca par Branu un meitenīti Skolanu, tā atkal pārtopot par cilvēku. Bet Brans un Skolana lika pamatus apbrīnojamo īru vilku suņu ciltij, kuri gan izskatās milzīgi un nikni, bet patiesībā šo suņu krūtīs pukst maiga sirds, tiem piemīt gandrīz cilvēcisks saprāts, bet to miesās plūst īru karaliskās asinis.