Rīzenšnaucers (riese (vācu val.) - milzis. - aut.) ir sena vācu šķirne, kas nav īpaši selekcionēta, bet vienīgi "civilizēta". Kopš seniem laikiem Bavārijā un daļēji arī Tirolē šie lielie, bārdainie suņi kalpoja par cūku un liellopu ganāmpulku sargātājiem. Pirmoreizi kinoloģiskajā literatūrā 1976. gadā minēts "Bavārijas vilksuns" - melns vai melnibrūns liels suns ar asu, pinkainu spalvu, grieztām ausīm un asti. 1909. gadā Minhenes izstādē tika eksponēti 29 rīzenšanuceri, kas bija nosaukti par "Minhenes šnauceriem". Deviņi no šiem kļuva par turpmākās selekcijas pamatu. Minhenes suņi bija "sāls un piparu" tonī, kā arī dzeltenpelēki, dzeltenbrūni un melni. 1925. gadā rīzenšnaucers oficiāli atzīts par dienesta suni. Jāpiebilst, ka vislabākās dienesta suņu dotības uzrādīja melnie suņi, tālab pelēkmelnie turpmāk gāja mazumā, un tagad šķirnē pārliecinoši dominē melnie suņi. Latvijā pirmie rīzenšnauceri parādījās pašā 70. gadu nogalē, - visi melni.