kopumā ir 3 šķirnes varietātes- Briseles grifons, Beļģijas grifons un Brabantas grifons. Beļģijas grifonam ir garš, ass apmatojums ar īsām bārkstīm ap seju, Beļģijas grifonam arī ir asspalvains apmatojums, taču garāks kā Briseles grifonam. Brabantas grifonam ir īss, mīksts kažoks. Briseles grifons suņu izstādēs pirmo reizi parādījās 1880.gadā. Savos agrīnajos gleznojumos suni attēlojis ir arī Van Eiks, flāmu gleznotājs. 17.gs. Briseles grifonus audzēja kariešu vadītāji, jo suņi iznīcināja grauzējus zirgu staļļos, kopš tā laika šķirnes popularitāte auga pateicoties suņa draudzīgajam raksturam. Brabantas grifona iespējamā izcelsme saistīta ar mopšu asiņu piejaukumu vaislas darbā. Moderno grifonu šķirnes attīstībā iejaukti arī Jorkšīras terjeri, īru terjeri un angļu toispanieli. AKC kā šķirne pagaidām oficiāli tiek atdzīts tikai Briseles grifons, un Amerikas standarts pieļauj apmatojumā visas krasu varietātes, kā arī īsu un mīkstu apmatojumu (kā Brabantas grifonam).