FCI izbeidza visus strīdus, piešķirot primārās tiesības uz dalmāciešu šķirni valstij, ko vēl nesen dēvēja par Dienvidslāviju.

Dalmācietis ir pareizi proporcionēts vidēja auguma (suņa augstums skaustā 55-61 cm, kuces - 50-58 cm) spēcīgs, muskuļots suns, harmoniski veidots, ne smagnējs, labs skrējējs. Galva iegarena. No samērā platas pieres labi izteikta pāreja uz taisnu, garu, spēcīgu purnu ar cieši piegulošām lūpām. Ausis pie galvas platas, uz lejgalu sašaurinās, cieši piegulošas, bagātīgi plankumotas (iespējami sīkiem plankumiņiem). Kakls slaids, augums spēcīgs, vingrs, platumā un dziļumā labi izveidotas krūtis, samērīgi pievilkts vēders. Aste sniedzas līdz pakaļkāju apakšējai locītavai. Kājas spēcīgas, ķepas savilktas "kamoliņā", nagi atkarībā no plankumu krāsas - melni vai brūni.