Deviņpadsmitā gadsimta Eiropa.
Mājdzīvnieki - suņi kļuva par karaļu un viņu dēlu/meitu greznību. Kakla siksnas, nedekorētas bija norma, un tās sāka lietot arī nabadzīgie suņu īpašnieki. Tikai izdots likums, kas paredzēja, ka ielas suņus bez kaklasiksnām varēja nogalināt, vai arī nosūtīt karaliskajām suņu cīņām.
Ar laiku cilvēki ievēroja, ka suņiem ar kaklasiksnām kakls tiek saspiests, tādējādi radot problēmas elpošanā.
Henrijs VIII izmantoja suņus, kā neveiksmīgus, bet efektīvus cīnītājus. Tikai viens mastifs izdzīvoja Henrija slavenajos „suņi pret vīrieši cīņās”, un viņam tika dota sudraba kaklasiksna ar uzrakstu „whup-Dee-Doo”.