Kāds puisis skolā man vaicāja - "Kāpēc tu esi pediņš? Vai tev patīk mīcīties ar citiem puišiem? Es ceru,ka tu nemēģināsi neko darīt ar mani,citādāk es izšķaidīšu tavu purnu tepat pret asfaltu. Kādā sakarā tu esi tāds pediņš? Tu esi mazs,pretīgs gejs un nevienam citam gejam tu nepatiktu." Pēc tam viņš visu priekšā par mani smējās,un citi viņam pievienojās. Ko es varēju iesākt? Viņš ir daudz lielāks par mani. Es nespēju neko citu darīt kā noklausīties kā viņš smējās,pēc tam aiziet mājās,ierauties stūrī un raudāt. Un domāt par pašnāvību... Par to esmu domājis vairākkārt. Man vajag pašam sev darīt galu,neviens cits mani nenovāks. Es to izdarīšu un tad būšu brīvs kā putns debesīs. Tāpēc tas man ir jāizdara. Saprotiet mani lūdzu,es nespēju vairs izturēt kaut vienu dienu šajā nolāpītajā dzīvē. Es došos uz debesīm,kur būšu tāds pats kā visi pārējie - normāls...