Es zinu,ka mana dzīve ir kļuvusi par murgu,un es vairs nevēlos būt tās sastāvdaļa. Kāpēc gan man to turpināt? Saprotiet mani kāds. Es to vairs nevaru izturēt. Katru rītu pieceļos ar domu,ka mani apsaukās,ka mani uzskatīs par mēslu. Kaut skola uzsprāgtu ar visiem cilvēkiem,kas par mani smējās,jūs,draņķu bars. Vairs neviens mani nespēs sāpināt,NEKAD,tas ir iemesls,kāpēc jūs tagad atstāju. Neviens vairs mani nesauks par mīksto,pediņu vai tamlīdzīgi. Neviens vairs uz mani nespļaus un nesūtīs draudu vēstules,neviens neteiks,ka esmu neglīts pediņš un lai eju uz citu skolu. Es nekad par jums neko tādu nerunāju...
| ← previous | 141. from 242 | next → |
