Tas, ko Dārziņš paguva uzrakstīt simfoniskajā žanrā, ir četras miniatūras: "Liriska fantāzija", "Melanholiskais valsis", "Vientuļā priede" un "Maza svīta". Visiem šiem darbiem, pēc laikabiedru atsauksmēm, ir bijusi augsta mākslinieciskā vērtība, par ko šodien nevaram spriest, jo dažādu iemeslu dēļ autors trīs no skaņdarbiem ir iznīcinājis (lai atceramies kolēģu traģisko apvainojumu plaģiātismā - Dārziņa simfoniskajai gleznai "Vientuļā priede" esot pārāk liela līdzība ar Žana Sibēliusa "Tuonelas gulbi"...).