Babilojijas gaisa dārzi ir viens no septiņiem antīkās pasaules brīnumiem. Dārzi, pēc seno grieķi rakstiem, esot atradušies pie Eifratas upes, tās austrumu krastā. Tie esot bijuši ap vienu kvadrātkilometru lieli, uz piecām vai septiņām (precīzs terašu skaits nav zināms) citu uz citas uzceltām terasēm. Uz katras no tām esot auguši krāšņi koki un augi, kas aptuveni 40- līdz 50 grādu karstumā ir neparasts brīnums. Babilonas dārzi tikuši celti 6. gs. p. m. ē. un gājuši bojā 2. gs. pirms mūsu ēras.