Elīna
Nav svarīgi, kas ar mums ir noticis. Svarīgi, ko mēs darām ar to, kas ar mums ir noticis.”
Šo frāzi bieži saku saviem klientiem psiholoģiskās konsultēšanas praksē. Pat nenojautu, ka kļūšu par kurpnieku bez kurpēm, atgādinot šos vārdus arī sev pašai, kad pasaulē nāks mans tik ļoti gribētais un ilgi gaidītais dēliņš. Depresīvās sajūtas parādījās uzreiz pēc dzemdībām, kuru izsapņotais plāns diemžēl izgāzās ar skaļu blīkšķi – plānoto ūdens dzemdību lielais, dzeltenais dvielis tā arī palika neizmantots, jo mazo sagaidījām operāciju zālē akūta ķeizargrieziena laikā. Kas zina, kas bija pie vainas – nepiepildītās gaidas, nelaipnā un aizvainojošā dežūrējošo vecmāšu attieksme vai kādas neatrisinātas zemapziņas grūtības, bet pirmie pēcdzemdību mēneši pagāja drūmās domās par dzīves jēgu. Paldies maniem kolēģiem-konsultantiem, kuri sniedza telefonisku un klātienes atbalstu jebkurā diennakts laikā, lai drūmās domas atkāptos un paliktu tikai prieks par dēliņa ierašanos mūsu ģimenē! Sieviete pēc dzemdībām ir kā trausls ziediņš pavasarī, kad ass vējš, pārāk spilgta saule vai salnas asie zobi to var savainot vai iznīcināt. Esiet drosmīgas, piešķiriet sev tiesības atzīties vājumā un meklējiet patvērumu „Debesmannā”!