Ģimenes strīdi par mantojumu reti ir tikai par mantu. Bieži tie ir par to, kas nav pateikts gadiem: par aizvainojumu, nevienlīdzības sajūtu, bailēm, sērām un vēlmi tikt ieraudzītam. Tieši tāpēc mantojuma jautājumus ir svarīgi sakārtot savlaicīgi - skaidri, cieņpilni un juridiski korekti. 1. Mantojums kļūst par mīlestības mērauklu. Cilvēki neapzināti domā: "Ja viņam atstāja vairāk, tātad viņu mīlēja vairāk." Pat ja vecāku lēmums bija balstīts pavisam citos apsvērumos. 2. Veci konflikti beidzot iznāk virspusē. Kamēr vecāki ir dzīvi, daudzas lietas tiek noklusētas. Pēc viņu aiziešanas vairs nav cilvēka, kurš ģimeni satur kopā, un gadiem krātās aizvainojuma sajūtas izlaužas ārā. 3. Katram ir savs stāsts par "taisnīgumu". Viens bērns gadiem aprūpēja vecākus. Otrs palīdzēja finansiāli. Trešais dzīvoja tālu prom. Katrs uzskata, ka viņa ieguldījums bija lielākais. 4. Bailes par drošību. Īpaši, ja runa ir par vienīgo māju vai dzīvokli. Tad strīds nav tikai par mantu, bet arī par nākotnes drošības sajūtu. 5. Neizrunātas vecāku vēlmes. Ja nav testamenta vai skaidras sarunas dzīves laikā, tukšumu aizpilda pieņēmumi: "Mamma taču gribēja..." "Tētis noteikti domāja..." Katrs interpretē pēc sava redzējuma. 6. Sēras pastiprina emocijas. Pēc tuvinieka zaudējuma cilvēki ir emocionāli ievainojami. Dusmas, skumjas un bezspēcība var tikt novirzītas uz mantojuma jautājumiem. Psiholoģiski raugoties mantojums bieži simbolizē nevis īpašumu, bet atbildes uz daudz dziļākiem jautājumiem: Vai es biju pietiekami labs bērns? Vai mani novērtēja? Vai mani redzēja? Vai es šajā ģimenē piederēju? āpēc reizēm strīds par 5000 eiro vai nelielu zemes gabalu patiesībā ir strīds par gadiem ilgu vajadzību justies pieņemtam un novērtētam. Manā praksē ir bijis gadījums, kad 4 bērni savā starpā sastrīdas par zemes gabalu, kura lietošanas mērķis ir - zaļa teritorij Rīgas pilsētā, jeb apbūvē, kā viņi bija iedomājušies, nav iespējama. Tikai viņi vispirms dalīja mantu un strīdējās, un tikai pēc tam noskaidroja, vai un par kādu cenu šo īpašumu var pārdot. Ko var darīt? Ja iespējams, svarīgākās sarunas par īpašumu ir vērtīgi sākt vēl vecākiem esot dzīvi. Skaidri uzrakstīts testaments, atklāta saruna par lēmumu iemesliem un iespēja katram uzdot jautājumus bieži vien novērš konfliktus vēl pirms tie ir sākušies. Dažkārt ģimenei daudz vairāk palīdz ne tikai jurists, kas sagatavo dokumentus, bet saruna, kurā katrs tiek uzklausīts. Juridisku strīdu var atrisināt tiesā, taču attiecības pēc tam ne vienmēr izdodas atjaunot. Šī iemesla dēļ mantojuma jautājumi patiesībā ir ne tikai juridiska, bet arī psiholoģiska tēma – tie skar ģimenes vēsturi, attiecību kvalitāti un katra cilvēka piederības sajūtu. #nekustamaipasumapsihologija #dubaneestate #Mantojums #Ģimene #Attiecības #JuridiskiJautājumi #ĢimenesStrīdi #Testaments