Tautas pasaka vēsta par vecīti, kuru aizved ar ragaviņām uz mežu...
šādus kaķu vecīšus esam no meža (ielas) ņēmušas savā paspārnē. Cilvēki zvana, nāk, bet pārsvarā prasa- mums kādu jaunāku, līdz gadiņam...
Vecīši, kuri mums ir vairāki, ar lūgumu acīs paskatās un gaida.
Cilvēkam patīk žēlot sevi, nepaņemot vecīti. Ja nu maz nodzīvos, pieradīsim, šķiršanās, asaras, bet vecs kaķītis ļoti novērtēs viņam sniegto pajumti, un vai tie laimes gadi nesniegs cilvēkam milzu gandarījumu? Apziņa, ka Tu patiešām kādam dāvā laimi. padomā kaut brīdi... atnāc, iepazīsties!

Kad ieradāmies lielā sniega dienās pie Krūmu ielas kolonijas kaķiem, kuri drausmīgi sala šķūnī, kurā bija caurvējš no milzīgajām šķirbām visapkārt sienās, Pelēcītis piesaistīja ar zaļo acu skumjo skatu , sudrabaino kažociņu un balto krādziņu un zābaciņiem. kaut kādas sievietes? ēst laikam iedos... todien aizbraucām ar citiem konteineros, bet atgriezāmies pie tā skatiena, kurš rāva asaras kā upes ārā. dzīvnieciņš, kurš uz neko vairs necer, bet varbūt Tu nāksi, paņemsi rokās, noglāstīsi un tā būs Jūsu dzīve..
Pelēcītim ir ~8 gadi, atrodas Liepājā. Tel: 29900818, 20333571