Kad atkal tumša liekas nakts,
Kad gaidīts tiek, kas nav nekas,
Kad diena kavē, izdziest dakts,
Un beidzas viss, kas tikko sākts,
Tad tikai paliec, neaizej,
Tur augšā saule gaismu lej,
Un tu to zini, tur tā ir,
Tev krūtīs pašai sava mirdz.
(Džanete)