Tādas mēs, sievietes, esam -
maigas, trauslas un naivas,
tās, kuras lolo un glāsta,
tās, kurām melus stāsta...
tādas, ko karsti nīst,
un tādas pēc kurām naktīs tvīkst,
kuras iet svētajā garā
vai pazūd pelēkā barā...
sievietes taču ir skaistas!
kāpēc uz viņām skaistas?
nu, tādas mēs, sievietes, esam -
var dusmoties, kā mēs to nesam,
bet mīlas pilna sirds,
ir tām, kurās patiesi sieviete mirdz,
katram netiek šis prieks,
vīrietis, mūžīgais parādnieks,
pasaules logos romanci dzied,
bet Dieva dārzā ieva zied....
(Džanete)