Vējš pluinī un rausta,
Pūš savu elpu uz skausta,
Izjauc matus sasukātos,
Viņš grib, lai es rātos,
Lai redz mani bargu.
Norauj cepuri, lauž lietussargu.
Bet es tikai smejos.
Ko man viņš var padarīt
Ja izvēlos negaisā dejot!
Manis te var nebūt jau rīt,
Eju tālāk dzīvi izbaudīt.
(Džanete)