Rītos Mīlestība atver logus,
Un rāda visu, kas dzīvs,
Putni aplido kokus,
Un tārpiņš top taurenis brīvs.
Pusdienās Viņa svētī rokas,
Lai varu pie galda ēst,
Lai balti darbi sokas,
Lai spēju arumus plēst.
Vakaros ar spēku baro,
Maizi lauž un vīnu sniedz,
Vīraka smarža garo,
Aiz durvīm pasaule kliedz.
Naktīs lūgšanas nes mani,
Debesīs apciemot mājas,
Es redzu, kā Viņa avis gana,
Un mazgā man, cilvēkam, kājas.
(Džanete)