sniegs iemāca ticēt un cerēt,
sniegs rāda, cik daudz visapkārt var redzēt,
sniegs nokrīt lēni un atļaujas kust,
viņš nebaidās zust.
ja apstājas, var aiz apkakles just,
migla klāj pūkainu segu,
vakars atļaujas klust,
nakts nāk un sirds negrib migt,
tu skaties logā - iesācis snigt...
debesis laižas pār pasaules dzegu,
atkal dvēsele notic uz labu,
nemainīt cilvēka bērnišķo dabu!
(Džanete)