Bildē redzama arī dzeltenīga telts. Nav mana. Slēpojums neprasīja nakšņošanu ezera vidū. Pietika ar 1 stundu.

Mīnusi nebija tik lieli, lai nevarētu slēpot, tāpēc veicu savu ikgadējo slēpojumu pāri Ķīšezeram uz Mangaļu pusi.
Slīdēja diezgan labi, tikai mazliet grima slēpes saputinātajā sniegā uz ezera ledus.
Parasti es šādos gadījumos pusdienoju Mangaļu šašlikotavā, un tad maucu atpakaļ uz mājām. Taču šoreiz negribējās- ne ēst, ne arī sevi mocīt (laikam vecums klāt?). Kāpu 11. tramvajā, un barojos Lauvas Namā un Gustava beķerejā, vai kā viņu tur sauc. Un tad ar 1. tramvaju mājup. Vārdu sakot, skaisti dzīvot neaizliegsi…
Neredzēju nevienu – nevienu! – slēpotāju! Kaut kas traks. Apzinos jau, ka tagad kompjūteru laikmets, bet, ka vispār neviena… Varbūt visi skatās Olimpiskās spēles?