Es mācos ik dienu
pazīt un dzirdēt
tās sirdis, kurās
joprojām deg guns –
kas nepiesauc ļaunu,
bet pildās ar labo,
pie kurām kā pavarda
sildās pat suns.
Un tad, kad pēc ceļa
ir noberztas kājas,
kad nogurums krājies,
šķiet, krasta vairs nav,
ir pasaulē šajā
Tavs mierinājums –
tā lūgšana Tava
un labākas nav.
"Mūsu Tēvs,
Tu, kas esi Mīlestība..."

I. Audere, 30.06.2025., atvaļinājuma labsajūtā
visiem svētīgu vasaras turpinājumu vēlot.

Foto "Punkts uz "i"", 02.07.2025.