Veltījums šoferiem aroda svētkos

Agrajās rīta stundās,
Kad tu vēl brokastis gatavo mājās,
Šoferis steidzas jau cauri tumsai,
Lai tev uz darbu nav jādodas kājām.

Vai cepina saule, vai migla veļas,
Vai putenis zemi ar debesīm griež,
Šoferim ir jādodas ceļā,
Kad citiem vēl miegs ir ciešs.

Kad vēlu vakarā pārnāc tu mājās,
Šoferis vēl nav darbu beidzis –
Lai arī nakts pāri ceļiem jau klājas,
Tikai tagad viņš var mājup steigties.

Tas tikai no malas tā izskatās viegli –
Pie stūres sēdēt augu dienu,
Kad ceļu dara slidenu lietus vai sniegi,
Saskatīt gājēju tumsā brienot.

Augām dienām viņš sēž vienā pozā,
Līdz kājas stīvas un mugura sāp,
No pārguruma tirpst rokas,
Arvien vairāk dažādas kaites māc.

Nebeidzamā cīņā ar nogurumu
Šoferis ved pasažierus, kas krēslos snauž,
Vai ar precēm, kuras vajag mums,
Viņš ir ceļā, kad vēl bodniekam gulēt ir ļauts.

Uz ceļa tā dzīve aizrit,
It kā uz riteņiem būtu otras mājas…
Novēlēsim, lai katrs šoferis būtu laimīgs,
Lai gan mājās, gan ceļā vienmēr labi klājas!

Nauris Gekišs 2022-10-30

* Šoferu jeb Autotransporta darbinieku diena ir katra oktobra pēdējā svētdiena. Šī tradīcija pastāvēja jau 20.gs.30.gadu Latvijā, bet lielāku atpazīstamību ieguva 1976.gadā, kad tika noteikta ar oficiālu valdības rīkojumu. 1980.gadā Šoferu dienu pārdēvēja par Automobilistu dienu, tādējādi iekļaujot apsveicamo darbinieku kategorijā arī mehāniķus, krāvējus, transporta mazgātājus, autobusa biļešu kontrolierus, ceļu uzturētājus, satiksmes regulētājus un autorūpniecībā strādājošos, visus, kuru ikdienas darbs saistīts ar autotransporta nozari.