DADIMA (Punica granatum, Granāts)

Izmantojamā daļa ir auglis, augļa miza, saknes miza.
Paldīdz gremošanas, asinsrites sistēmai.
Iedarbība: savelkošs toniks, uzlabo vielumaiņu, aptur asiņošanu, prettārpu, atvēsinoša, kuņģim labvēlīga.

Granāts ir līdz 6 metrus augsts granātu dzimtas sauso subtropu krūms vai koks.
Granātu augļus bieži vien nepamatoti dēvē par granātāboliem. Taču ar ābelēm un āboliem granātam nav nekā kopīga.

Granāta dzimtene ir Ziemeļāfrika. Babilonijā to audzēja jau pirms pieciem gadu tūkstošiem. Tagad granātus audzē visās subtropu zemēs. Vislabākie granāti tiek izaudzēti Afganistānā, Kandagaras oāzē. Savvaļā granāti aug Aizkaukāzā un Vidusāzijā.

Ļoti vērtīga ir granātu sula. Tā satur no 8 līdz 20% glikozes un fruktozes, līdz 10% citronskābes, kā arī ābolskābi, skābeņskābi un citas organiskās skābes. Tajā ir C vitamīns un mikroelementi – kalcijs, kālijs, magnijs, nātrijs, mangāns, kā arī fitoncīdi un tanīns, kam piemīt savelkošas īpašības. Granātu augļos ir maz kaloriju.

VESELĪBAS UZLABOŠANAI.
Granātu sulai piemīt urīndzenoša un žultsdzenoša iedarbība, tā palīdz pret iekaisumiem, infekcijas slimībām, dažādām sāpēm un kuņģa spazmām.

Granātu sula labi remdē slāpes un mazina paaugstinātu temperatūru. Tā palīdz arī bronhiālās astmas, angīnas gadījumos. Ja ir angīna, kaklu skalo ar atšķaidītu granātu sulu.
Granātu sula ir brīnišķīgs līdzeklis mazasinības ārstēšanai.

Granāta augļi spēcina novājinātu organismu, tos iesaka ēst pēc pārciestām infekcijas slimībām un operācijām. Regulāra granātu ēšana pakāpeniski pazemia paaugstinātu asinsspiedienu, palīdz aterosklerozes ārstēšanā.

Arī granāta augļa neēdamajām daļām piemīt vērtīgas ārstnieciskas īpašības. Tāpēc augļa mizu, starpsieniņas un sēkliņas der izkaltēt.

Kaltētas granātu mizas uzlējums ir ļoti efektīvs līdfzeklis pret caureju. Uzlējumu gatavo kā parastu tēju. Apdegumu gadījumā cietušo vietu noziež ar granātu sulu, tad apkaisa ar kaltētas augļu mizas pulveri. Augļu mizas novērījuma vanniņas pal