- sveiks , brāl .
- sveiks .
- kā iet ?
- labāk nejautā . . .
- kas notika ?
- viņa ir maza un dumja , mēs vairs neesam kopā .
- maza ? dumja ? bet kad Tu teici , ka nevari bez viņas , domāji precēt , Jūs pat izdomājāt kā sauksiet bērnus .
- manā klātbūtnē vairāk nerunā par viņu . tas viss ir pagātnē , tagad man ir cita un viņa ir labāka , daudzreiz labāka .
- kas viņa ir ?
- es Tev stāstīju par viņu .
- āāā , tā ir tā , kura staigā pa klubiem , izrāda savas kājas velkot īsus svārkus , kura smēķē un dzer ? viņa ??
- jā , brāl . viņa ir gudra , pieaugusi un nedara muļķības .
- gudrāka tajā , ka neievēro nekādus likumus ?
- es neko nenožēloju ..
- bet tā bija gudrāka , audzinātāka un skaistāka . Tu teici , ka Tev ne ar vienu vēl tik labi nav bijis . Tu mīlēji viņu , mainījies dēļ viņas tāpat , kā viņa . . . Viņa bija Tava mazā meitene , kuru audzināji Tu pats . Viņai pakaļ skrēja puiši , no kuriem viņa izvēlējās tieši Tevi . viņa ir tā , kuru Tu nekad neatlaidi , atgriezies un viņa Tev piedeva , tāpēc ka mīlēja . Tu taču arī viņu mīli . Ar citu , Tu viņu neaizmirsīsi , Tu neaizmirsīsi to naivo un kā Tu saki , mazo meitenei , kuru sauci par savu . Kāpēc Tu klusē ? nav ko teikt ? bet tagad , brāl , Tu viņu pazaudēji .