VERONIKAS SIMOŅENKOVAS
FOTOIZSTĀDE „KOPĀ AR UKRAINU!”


Ukraiņu kara bēgļu fotosērija „Kopā ar Ukrainu!” ir radusies Mākslas stacijā Dubulti, projektā „Tagadismi un runas par formu”, kuru organizēja izstādes kuratore Inga Šteimane. Visas fotogrāfijas tapa Mākslas stacijā Dubulti, jo projekta ietvaros man bija ierobežota telpa un laiks, tomēr tas neradīja lielas problēmas, lai radītu šo sēriju, kaut gan sākumā tā nelikās, jo bija nereāli atrast ukraiņu cilvēkus. Lai šo problēmu atrisinātu, mēs rīkojām „Ukraiņu foto dienas”, kurās jebkuram ukraiņu cilvēkam bija iespēja nākt uz staciju un piedalīties šajā projektā. Atsaucība nebija pārāk liela, bet runājot ar katru no cilvēkiem, radās cerība, ka ir vēl kāds, kurš vēlās fotografēties. Fotoprojekts izveidojās 10 dienu laikā. Tika nofotografēti 40 ukraiņu kara bēģļi, kuri šobrīd atrodās Latvijā, daudzi no viņiem palika dzīvot un strādāt Jūrmalā.


Es izvēlējos fotografēt tieši ukraiņu cilvēkus, kuri nejauši ienāca stacijā, un vēlējās aplūkot, jau esošo izstādi „Art shelter ” jeb „Mākslas patvērums”. Uzrunāju atsevišķi katru cilvēku un piedāvāju nofotografēties. Sākumā tas nebija viegli, jo es tā parasti nedaru – nerunāju ar visiem stacijas apmeklētājiem, lai noskaidrotu, vai šie cilvēki ir ukraiņi, vai arī nav. Grūtākais bija pieiet klāt pie cilvēkiem, bet, kad es uzzināju, ka tieši šī sieviete ir no Ukrainas, un labprāt nofotografējās kopā ar saviem bērniem – neērta situācija pārgāja un fotografēšanas process kļuva viegls. Nedaudz grūti bija īsā laika periodā atraisīt cilvēkus, lai bildēs tie justos komfortabli, bet tas ne vienmēr bija vajadzīgs, jo es gribēju parādīt ukraiņus tādus, kādi viņi ir, ne tikai priecīgus, bet arī domīgus, satrauktus, bēdīgus, jo tieši tā viņi iekšēji šobrīd jūtās, kaut gan no ārpuses izskatās, ka viņiem viss ir kārtībā! Man ir svarīgi, lai arī citi cilvēki pamana ukraiņus, nepaiet garām, atbalsta tos un palīdz, ja tas ir nepieciešams!


Es profesionāli fotografēju, jau 13 gadus. Mani ļoti aizrauj fotografēšanas process. Mīlu fotografēt cilvēkus, īpaši patīk portreta žanrs. Fotogrāfijā ir svarīgi parādīt cilvēka patiesas emocijas un izjūtas, ja izdodās, tad esmu priecīga, un arī modeļiem patīk savas bildes. Tuvs ir reportāžas žanrs, kur ir vajadzīga ātra reakcija un svarīgi „noķērt” īsto, neatkārtojamo, vienreizējo mirkli. Es savā fotografēšanas procesā – neko neplānoju uz priekšu, bet viss notiek „šeit un tagad”, intuitīvi. Patīk iemūžināt dažādus cilvēkus, īpaši tādus, kuriem ir neparasts vizuālais izskats, jo tad ir ļoti interesanti strādāt ar šiem cilvēkiem un atklāt fotogrāfijā viņu raksturu, izjūtas par pasauli. Es vēlos ar savām fotogrāfijām parādīt un izcelt katra cilvēka individuālo skaistumu!


Es esmu Jūrmalniece, dzimusi 1987.gadā. 2012.gadā pabeidzu Birutas Maģeles Starptautisko Stilistu skola/Profesionālās fotogrāfijas skolu, ieguvu izglītību fotogrāfs. Tālāk mācījos Latvijas Kultūras akadēmijā Latvijas Kultūras koledžā, 2016.gadā apguvu kultūras menedžementu ar specializāciju fotogrāfijā. 2013.gadā praktizējos Latvijas Fotogrāfijas muzejā un foto ziņu aģēntūrā „F64”. 2014.gadā prakse notika Latvijas Sabiedrības mēdijos (Latvijas Televīzijā/Latvijas Radio). 2015.gadā Jūrmalas pilsētas muzejā izveidoju savu pirmo personālizstādi „Diāna”, kura 2016.gada martā tika eksponēta Preiļos, Preiļu novadu kultūras centrā, bet 2016.gada aprīlī izstāde pārcēlās uz Daugavpili, Daugavpils novada kultūras centru. 2016.gada jūnijā piedalījos izstādē: „Gada balva fotogrāfijā”, Rīgā, Stacijas laukumā. No 2012.gada fotostudijas „Aspazija” biedre. Kopā ar studiju piedalījos vairākās fotoizstādēs gan Latvijā, gan ārpus tās. No 2015.gada RVR „Tautas mākslas fotostudijas” biedre. Kopā ar fotostudiju piedalījos daudzās izstādēs Rīgā, VEF kultūras pilī. 2017.gadā piedalījos grupas izstādē: „Latgales veltījums Latvijai”, kura notika Sv.Pētera baznīcā. 2022.gadā piedalījos projektā „Tagadismi”, kurš notika Mākslas stacijā Dubulti, un izveidoju fotoizstādi: „Kopā ar Ukrainu!”.