Kamēr gleznoju Sāpju dievmātes baznīcu, pienāca Dānijas vēstnieks un palūdza uzgleznot viņa vēstniecību. Beigās vēl deva padomu, no kurienes jāskatās, lai karogs arī tiktu iekšā. Un tad viņš aizgāja, un karogs tika nolaists. Cits vēstniecības darbinieks tomēr karogu man iznesa un nolika dārzā uz galda apskatīšanai.
Tur pa kreisi ir Džuljetas balkoniņš gandrīz kā Veronā. Jo sākotnēji šī mājiņa ir celta angļu jūrniekiem, un Šekspīrs, kurš par to Romeo un Džuljetu rakstīja bija anglis. Arhitekts - Bokslafs, tas pats, kuŗš cēlis Mākslas Akadēmijas ēku, Āgenskalna un Čiekurkalna ūdenstorņus un vēl visu ko. Jūgendstils.
Nu, dabūju arī auksta ūdens šalti no kāda krieva (Brīžam lija arī no augšas) - «Tā nav eļļas glezna, tas ir tā kā ar ūdenskrāsām. Tas nav pat akvarellis, tas ir zīmējums. Un tās krāsas ir blāvas kā jūsu daba. Savukārt pie mums Altajā ...»
Uzzāģēju rāmi, nomazgājos, uzvilku melno praku ar dziesmu svētku vesti un sarkano kakla lakatiņu, un devos ar riteni pāri Daugavai ar jauno mākslas dārbu. Vētra mani tilta vidū apstādināja un gribēja izraut no rokām gleznu. Tomēr vēstniecībā iekšā tiku un darbu vēstniekam Pēram Karlsenam nodevu. Atpakaļceļā atvedu no tirgus maisu kartupeļu un vēl šo to.
2013. gada 23. septembrī, pirmajā rudens dienā. (Rudens sākums – 22.septembrī 23:44)