Galerija 15.11.2017
1 photo • Nov 15 2017 23:50
Sieviete pagatavoja tēju mīļākajā krūzītē. Tējas zāles bija īpaši izvēlētas un aromāts telpā ar katru mirkli kļuva līdzīgs ziedošai pļavai vasarā. Bija agrs rudens rīts. Dzestrais gaiss veldzēja seju, caur nedaudz pavērto logu, neliela vēja plūsma jūtami noglāstīja rudos, cirtainos matus. Sena lauku māja, netālu no ezera krasta, dabas miers izjūtams meža ielokā. Rudmatainā daiļava dodas peldēt, tē...MoreSieviete pagatavoja tēju mīļākajā krūzītē. Tējas zāles bija īpaši izvēlētas un aromāts telpā ar katru mirkli kļuva līdzīgs ziedošai pļavai vasarā. Bija agrs rudens rīts. Dzestrais gaiss veldzēja seju, caur nedaudz pavērto logu, neliela vēja plūsma jūtami noglāstīja rudos, cirtainos matus. Sena lauku māja, netālu no ezera krasta, dabas miers izjūtams meža ielokā. Rudmatainā daiļava dodas peldēt, tērpusies vien naktskleitā. "Ai... ! Rasas pilieni šorīt ledaini, auksti!", sieviete iesaucās. Šie rīti, šie agrie rīti ... Saulīte mostas, es dodos to satikt ezera krastā. Pirmie saules stari, mēs satikāmies ! Ezers burtiski ieskauj sevī sievietes ķermeni, šie sensenā svētība ir aptvērusi kā gādīga Dieva roka trauslo, neaizsargāto ķermeni. Uzticība, ūdens virspusē migla slīd dejā, ka acīm ļauj ticēt brīnumu esamībā kā mākslinieka rokas vēzienā vadīta ota tiek radīti aizvien jauni miglas rotaļas mākoņi. Es aizveru acis.... Klusumss... Pazudis viss... Mežmalā mostas skaņas, lēni, nesteidzīgi smalks lietutiņš ļauj sevi pamanīt. Dzestrs gaiss, ūdens dzidrs... "Es Mīlu dzīvi!", klusi atskanēja balss.... Kā jau katru rītu, mīļotais mostas nedaudz vēlāk, un dodas ezermalā saules smaidu vērot. Acu skati satikās, rodas vēlme pietuvoties. Staltais vīrieša ķermenis, daiļavas iedvesmots, mirdz un staro no prieka, viņi ir satikušies. Nepacietības pārņemts, spēka pārpilns jauneklis sniedz roku sirdsizredzētajai. Tu vari pievienoties man... Vēlme bija spēcīgāk par jebko šajā pasaulē. Viņš jutās neparasti spēcīgs, emocijju virpulis prātā ievedināja neskaidrību, izelpa un ieelpa bangoja... No debesīm kā svētība specīga lietus brāzma līdz ar vēju uzglūnēja, tik ļoti negaidīta. Satvēris mīļoto aiz rokas, acumirklī spēcīgās vīrieša rokas kā dzīvības šupoles saudzīgi nesa daiļavu uz pajumti. "Dosimies sildīties pie kamīna uguns!" vīrieša acu skats norādīja uz meža taku. "Es būšu ar tevi vienmēr... Esmu drošībā ar tevi..." mīlošs smaids pārslīdēja par spēcīgajām rokām.
Rīts Mīlestībā. (Gundars Langovskis)
