Liela diena Maestro, liela diena visai Latvijai! Esmu pateicīgs liktenim, ka jau 35 gadus kopā rakstām dziesmas. Ļoti daudzas un dažādas. Tās izpilda lieli un mazi, slaveni un nezināmi talanti dažādās pasaules malās. Dažas dziesmas pazūd nebūtībā, dažas kļuvušas par teju tautasdziesmām. Ļoti cienu šo cilvēku, ne tikai viņa milzīgā talanta dēļ, bet tīri cilvēcisko īpašību dēļ – ja apsola, izdara, ja negrib darīt - nesola. Vienmēr ierodas norunātajā laikā vai mirkli pirms tā. Dara, ko izlēmis un kaļ dzelzi, kamēr tā karsta. Neatbild uz apvainojumiem, lai cik smagi tie dažķārt arī nešķistu. Mīl to, ko dara un izvairās no tā, ko nemīl. Vienkāršs un reizē ļoti tiešs sarunās par vispārīgām lietām. Saprot vienkāršos cilvēkus. Nu tos, kurus mēs par tādiem dažkārt uzskatām. Mīl savu valsti un daudz darījis tās labā. Neskaitāmas reizes palīdzējis saviem amata brāļiem gan finansiāli, gan materiāli un nekad nav ar to plātījies. Apbrīnoju viņa "čuteni", jeb spēju jau laicīgi saprast kas ir kas. Nu, par humoru, es domāju, ka te katram savs stāsts. Vēlreiz paldies Dievam un liktenim par iespēju kopā radīt dziesmas un paldies Daila Martinsone, kas mūs pirms 35 gadiem, kad sāku strādāt Latvijas Radio, iepazīstināja, pie viena palūdzot kaut ko uzrakstīt Dzeguzītei. Tā toreiz tapa "Anniņa, vanniņā" un tad jau panesās.... Paldies par šiem gadiem un lai daudz jaunu dziesmu, talantu, piedzīvojumu un joku! Un, protams, labu veselību! P.s. Protams, to visu centīšos pateikt arī šovakar klātienē. Foto: Jānis Deinats Kaut kāds 1997. gads.