Man dzīvē ir paveicies. Esmu tet-a-tet saticis lielāko daļu Latvijas mūsdienu dzejas klasiķu. Ar kādu bijusi izdevība parunāt ilgāk, ar citu mazāk, bet iespaidi galvā uzkrāti un tie, protams, ir dažādi. Bieži vien atšķirīgi no sajūtām, kādas izjūti lasot viņu darbus. Leons Briedis (1949. -2020) pavisam noteikti bija viens no tiem, ar kuru satikties bija svētki. Patiess visos savos izteiksmes līdzekļos - sarunās un radošajā darbā. Liriski emocionāls un saprotams. Ne velti ir tik daudz dzejoļu, kas pārtapuši dziesmās, kuras skanēja, skan un skanēs. Un mēs tās dziedāsim. Arī es. Līdzjūtības radiniekiem un talanta cienītājiem. Dzejnieks nu ir kļuvis par latviešu literatūras mūžīgo klasiķi.