MĀRAS KRUSTS Sieviešu aizstāves, auglības devējas un zemes un pazemes pārvaldnieces Māras zīme parasti tiek attēlota kā vienādmalu trijstūris vai kāsis ar virsotni uz leju. Zīmei piemīt dziļi simboliska jēga un pretējs spēks Dieva trijstūrim, tādēļ, apvienojot Māras un Dieva zīmes, iegūst līdzsvaru un saskaņu. Mārai ir daudz zīmju, piemēram, Māras trijstūris, Māras ūdeņi, Māras krustkrusts, Māras līklocis u.t.t. Visas šīs zīmes piešķir pamatīgumu un drošību, kas saistīta ar dabas un zemes spēkiem. Senie latvieši ticēja, ka visa materiālā pasaule atrodas Māras pārziņā, tai skaitā arī maize, uguns un tās saglabāšana. Varbūt tādēļ krustu krusts, kurš tiek uzvilkts uz maizes klaipiņa un vakarā ievilkts pavarda pelnos, guvis nosaukumu Māras krusts. Pārkrustojot krusta galus, tiek iegūta zīme, kas izsaka gan noslēgtību, gan pilnību, gan nāvi. Zīme cieši saistīta ar uguni, māju, auglību. Lieta, kam Māras krusts uzvilkts, simboliski tiek ziedota Mārai, saņemot pretī tās svētību un uzraudzību. Reizēm krustu krustu sauc arī par Laimas krustu. Māras krustu bieži tika iekļauts sieviešu rotās un apģērbos. Zintnieki ir pārliecināti, ka Māras krusts ap sevi rada īpašu enerģiju, kas aizsargā, dziedina un nes veiksmi.