ZVAIGZNE Zvaigznes ir trešais svarīgākais debess spīdeklis, kam ir būtiska nozīme tumsas un pazemes spēku atvairīšanā. Latviešu ticējumos maģiska nozīme ir zvaigžņotam rakstam, tika uzskatīts, ka tas sargā no ļauna. Zvaigžņu sega naktī sargā gulētāja dvēseli. Parasti rakstos sastopamā zvaigzne ir taisna un slīpa krusta salikums. Pagāniskajos ticējumos un maģiskajos rituālos bieži liela nozīme ir ierādīta krustam vai tā atvasinājumiem, kas ir zvaigznes vienkāršotais atvasinājums. Latviešu etnogrāfiskajos rakstos krusta zvaigznei ir četri, seši vai astoņi stari. Sevišķi grezns zvaigznes variants ir rīta zvaigznes simbols - auseklītis jeb zvaigzne ar astoņiem stariem un simbolizē gaismas uzvaru cīņā pret tumsu. Auseklīti uzskata arī par spēcīgāko lietuvēna krusta variantu, jo tas jāuzvelk ar vienu līniju. Folklorā Auseklis minēts gan kā Dieva dēls, gan kā zvaigžņu skaitītājs, arī Saules meitas līgavainis. Interesanti, ka Auseklīti kā astoņstūrainās zvaigznes sinonīmu sākuši lietot latviskā ornamenta pētnieki trīsdesmitajos gados. No literatūras tas izplatijās arī tautā. Otrs pazīstamākais zvaigznes zīmes atvasinājums ir sešstūru zvaigzne, kas bieži redzama uz koka izstrādājumiem. Sešstūru zvaigzne bieži tiek ietverta aplī un līdz ar to domas dalās - tā ir zvaigznes vai Saules zīme. Arī lietuvēna krusts tiek uzskatīts par zvaigznes zīmes atvasinājumu.