Un te jau stāstīt nav vairs tā īsti ko, atbraucām uz Gražuti izpakojāmies, padzērām kafiju un uz biotopiem.
Te vienīgais var piebilst to, ka man jautrā kārtā sanāca iekrist upē un jau atkal mani varēja saukt par sivēntiņu tikai citādāku.
Toties pateicoties man tur vairs neviens neiekrita.