(1. un 2.daļa iepriekšējās galerijās)

Kosmiskie lidojumi.
Kosmosa izpēte sākās 1957. Gadā, kad Padomju Savienība palaida pirmo Zemes mākslīgo pavadoni "Sputņik-1". Šai sacensībai par kosmosa apgūšanu pievienojās arī ASV un izstrādāja savu programmu, tā vainagojās ar neparedzētu panākumu- 1969. Gadā Nīls Ārmstrongs izkāpa uz Mēness. Drīz pēc tam tikai palaista pirmā kosmosa laboratorija: Padomju Savienība palaida orbitālu staciju "Saļut-1". Lidojums beidzās nelaimīgi, pēc 23 orbītā pavadītām dienām kosmonauti, atgriežoties Zemes atmosfērā, gāja bojā kosmosa kuģī. Vairākkārt izmantojamu kosmosa lidaparātu ēra sākās 1981. Gadā, kad ASV pacēlās kosmoplāns "Columbia". Pirms kosmosā devās cilvēki, daudzos lidojumos tika sūtīti dzīvnieki. Pirmais bija suns Laika, ko pavadonī "Sputņik-2" orbītā ap Zemi palaida krievi. Laika kosmosā nodzīvoja 5 - 7 stundas. Pēc starta jau pēc pāris orbitālajiem vijumiem kosmiskais aparāts pārkarsa nepilnīgas dzesēšanas sistēmas dēļ, un suns gāja bojā no stresa un pārkaršanas, lai gan bija plānots, ka dzīvnieks kosmosā pavadīs aptuveni nedēļu. Oficiāli netika paziņots par Laikas pāragro bojāeju, bet tika vēstīts, ka suns nodzīvojis kosmosā visu ieplānoto laiku, un tad tam iedota saindēta pārtika. Amerikāņi izmantoja šimpanzes.