Nikolajs Koperniks(1473-1543) poļu astronoms, kurš apgalvoja, ka Zeme griežas ap savu asi un ir planēta, kas riņķo ap Sauli. Pretēji vēlākos gadsimtos radītajam politiskās propagandas mītam (protestantu, pēc tam ateistu literatūrā) katoliskā baznīca visnotaļ pozitīvi uztvēra sava priestera Kopernika idejas zinātnē. Astronomi Eiropā, baznīcas hierarhi, kuri interesējās par zinātni, bija informēti par heliocentrisma teoriju-pasaules sistēma, kuras centrs ir Saule-, jo 1511. gadā sarakstītie "Mazie komentāri" tika brīvi izplatīti un ar interesi lasīti speciālistu aprindās.Visu XVI gadsimtu heliocentrisma koncepciju uzturēja visās katoļu augstskolās, to cītīgi aizstāvēja teologi, bet kritizēja zinātnieki. Arī Kopernika nedaudzie sekotāji ar aprēķiniem un loģiku pierādīt savas hipotēzes pareizību heliocentrismā nespēja. Tai vai nu varēja ticēt, vai neticēt. Galilejs gan centās saskatītnepieciešamo heliocentrisma pamatojumu okeānu paisumā un bēgumā, taču šo viņa hipotēzi apgāza Keplers, pierādot to saistību ar Mēness gravitācijas spēku (Galilejs gan šo Keplera aizrādījumu ignorēja). Savukārt inkvizīcija piekāpās tā laika zinātnieku prasībai un, lai atzītu heliocentrisma hipotēzi par izglītībā lietojamu teoriju, pieprasīja loģiskus pierādījumus un aprēķinus. Tā kā teorijas aizstāvji tādus sniegt nevarēja, tika nolemts to atzīt par viltus zinātni , un aizliegt mācīt izglītības iestādēs. 1616. gada 5. martā, saistībā ar Galileja prāvu, katoļu Baznīca iekļāva darbu "Par debess sfēru griešanos" "Nerekomendējamo grāmatu indeksā", līdz grāmatā "tiktu veikti uzlabojumi". Pāvesta cenzūra šo grāmatu aizliedza no 1616-1828. Mūsdienās zinātnē pieņemtajam heliocentrisma modelim ar Kopernika modeli kopīgs tikai tas, ka Zeme riņķo ap sauli, taču šī katoļu priestera un zinātnieka devums heliocentrisma koncepcijas pamatu likšanā ir vispāratzīts.