Melno caurumu teorētiskajos modeļos, kuros tiek aplūkots matērijas plūsmas mehānisms, mīksto rentgenstaru avots ir akrēcijas disks, bet cietie rentgenstari pārsvarā rodas augstas enerģijas vainagā ap disku. Akrēcijas ātrumam pieaugot un tuvojoties teorētiski iespējamajam limitam, cieto rentgenstaru starojumam no vainaga vajadzētu kļūt spēcīgākam. Arī mijiedarbība starp vainagu un disku kļūst sarežģītāka.

Ņemot vērā M101 galaktikā aplūkotā cauruma izmērus, starojumā teorētiski vajadzēja dominēt cietajiem rentgenstariem, kā arī struktūrai vajadzēja būt sarežģītākai. Tomēr šajā gadījumā tā nebija.