Uzliesmojums ar observatorijām uz Zemes tika reģistrēts redzamajā gaismā, infrasarkanajā un radioviļņu diapazonā. Astronomiem ātri izdevās noskaidrot, ka gamma staru avots atrodas aptuveni 3,6 miljardu gaismas gadu attālumā, kas ir relatīvi neliels attālums šāda tipa objektiem.

Gamma staru uzliesmojumi ir spožākie sprādzieni Visumā. Astronomi uzskata, ka lielākā daļa gamma staru uzliesmojumi notiek tad, kad zvaigznes dzīves noslēgumā tās kodoldegvielas rezerves izsīkst un tā kolapsē centra virzienā. Šādos gadījumos kodols var pārtapt melnajā caurumā. Sprādzienā tiek radīti pretējos virzienos vērsti matērijas kūļi, kuru daļiņas pārvietojas ar gaismas ātrumam tuvu ātrumu.