Zinātnieki pieļauj, ka ledus varētu būt arī Merkura dienvidpolā, bet Messenger orbīta līdz šim nav ļāvusi veikt mērījumus šajā reģionā.
Jāatzīmē, ka spekulācijas par iespējamu ūdens ledus esamību uz Merkura ilgušas jau vairāk nekā 20 gadus.
1991.gadā astronomi no Zemes raidīja uz Merkuru radaru signālus, un saņemtie rezultāti liecināja, ka abos planētas polos varētu būt ledus. 1999.gadā šīs aizdomas pastiprinājās, izmantojot jaudīgākas tehnoloģijas. Radaru attēlos bija redzamas baltas zonas, ko zinātnieki uzskatīja par ledu.
Tikai 2011.gada martā pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem Merkura orbītā nonāca NASA zonde Messenger. Tad zinātniekiem bija nepieciešams tikai notēmēt zondes instrumentus uz pareizajiem punktiem, sameklēt baltās krāsas plankumus un izmērīt to sastāvu un temperatūru.
Messenger neitronu spektrometrs uzrādījis ūdeņraža klātbūtni, kas ir viena no galvenajām ūdens sastāvdaļām. Turklāt temperatūras mērījumi liecina, ka ledus ir sajaucies ar tumšām, gaistošām vielām, kuru klātbūtne raksturīga vietām, kur spēj pastāvēt dzīvība.
Jāatzīmē, ka spekulācijas par iespējamu ūdens ledus esamību uz Merkura ilgušas jau vairāk nekā 20 gadus.
1991.gadā astronomi no Zemes raidīja uz Merkuru radaru signālus, un saņemtie rezultāti liecināja, ka abos planētas polos varētu būt ledus. 1999.gadā šīs aizdomas pastiprinājās, izmantojot jaudīgākas tehnoloģijas. Radaru attēlos bija redzamas baltas zonas, ko zinātnieki uzskatīja par ledu.
Tikai 2011.gada martā pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem Merkura orbītā nonāca NASA zonde Messenger. Tad zinātniekiem bija nepieciešams tikai notēmēt zondes instrumentus uz pareizajiem punktiem, sameklēt baltās krāsas plankumus un izmērīt to sastāvu un temperatūru.
Messenger neitronu spektrometrs uzrādījis ūdeņraža klātbūtni, kas ir viena no galvenajām ūdens sastāvdaļām. Turklāt temperatūras mērījumi liecina, ka ledus ir sajaucies ar tumšām, gaistošām vielām, kuru klātbūtne raksturīga vietām, kur spēj pastāvēt dzīvība.
| ← previous | 813. from 1233 | next → |
