23. decembra pēcpusdiena man, ceru, ka arī pārējiem jauniešiem, bija īpaša un neaizmirstama - centāmies uzburt mazu Ziemas pasaku Iecavas pansionāta iemītniekiem. Mirklis ielija sirdī un palika mūžībā...- tik daudz smaidu, mirdzošu acu vienuviet..
Paldies liels pansionāta direktorei par atsaucību, ka ar lielāko prieku atbalstīja šo manu sen loloto ieceri...